Nelielā pilsētiņā, miglainu kalnu pakājē, dzīvoja jauna meitene vārdā Lili. Lili bija ziņkārīga meitene ar piedzīvojumu garu, kas mīlēja rotaļāties starp mežiem un pļavām ap savu māju. Vienā dienā, klīstot pa mežu, viņa ieraudzīja kristāla Zvērs kas zibēja. Un šis pūtis nemaz neatgādināja nevienu citu pūti, kādu Lili jebkad bija redzējusi — tā spalvas zvīļoja saules gaismā kā dimanti un projicēja varavīksnes stari uz visiem apkārtējiem kokiem.
Piesaistīta kristāla pūša spožajam mirdzumam, Lili izstiepa drebējošu roku un noglāstīja tā gludo, auksto ķermeni. Viņas acis iepletās, kad pūtis piepeši sakustējās, lēnām izplezdams spārnus un paceļoties gaisā. Lili nepakavējās ne mirkli, lai sekotu, viņu pārņēma apbrīna un satraukums tāds, kādu viņa mūžā vēl nebija pieredzējusi. Viņi pacēlās augšup debesīs, un Lili varēja redzēt, kā viņu pilsētiņa paliek aizvien tālāk un tālāk, kļūstot par sīku gaismas punktu visā apkārtējā ainavā.
Lilija sajuta, kā pūce pacēlās, cauri mākoņiem viņa redzēja tās kristāla spārnus mirgot un griezties; tā bija maģiska pūce! Daži domāja, ka tā paņems sapņus un tos pārvērtīs par realitāti, piepildīs vēlmes, atklās slēptās talantus tiem, kas tic tās maģijai. Un, kad pūce sita ar spārniem, tā uzlika Lilijai pārveidošanās burvestību, viņas sirdi pārņēma drosmes sajūta, bet galvu piepildīja bezgalīgas vīzijas.
Ceļojot ar Liliju un kristāla pūci, viņi satika daudzas brīnišķīgas būtnes un apmeklēja maģiskas vietas. Viņi devās uz kristāla ledus pili kopā ar sniega fejām, kas dejoja aukstajā elpā. Viņi nirta jūras dibenā, kur sirenas piepildīja pazemes alas ar savām skumjajām dziesmām. Kristāla pūce aizveda Liliju uz daudz tālākiem laikiem un vietām, un katrā stūrī viņa redzēja maģiju, Visuma skaistumu, ko viņa tikko varēja iedomāties, bet jau elpoja tiem, kas tic.
Lilija caur viņu ceļojumiem iepazina sevi no jauna. Viņa uzzināja, ka ir lielāka un drosmīgāka, nekā bija domājusi; drosmīga, stiprāka, kompetenta. Blakus viņai bija kristāla pīle, kas ļāva viņai ar vieglumu pārvarēt grūtākos izaicinājumus un pārvarēt šķēršļus, kuru eksistenci viņa pat nenojauta, nemaz nerunājot par to risināšanu. Un viņi visu piedzīvoja kopā — panikas lēkmēs, baiļu brīžos un pilnīgā pārliecībā, ka tas ir pareizais solis, kā arī tik daudz ko citu, ko neviens nekad nebūtu varējis paredzēt, — ar atvērtām sirdīm un prātiem.
Un pienāca laiks, kad saule noslīdēja aiz tālīnā kalna, Lilija un kristāla pīle devās atpakaļ uz vietu, kur viņi bija sākuši meža klīstienus. Pēdējais spārnu vēciens — un pīle pārvērtās atpakaļ par kristāla statuju, kuras acīs mirdzēja pateicība un mīlestība. Lilija zināja, ka viņu kopīgais laiks ir beidzies un ka burvība un draudzība, ko viņa atrada kristāla pīlē, mūžīgi paliks viņas sirdī.
EN
AR
FR
DE
IT
PT
RU
ES
BG
HR
CS
DA
NL
FI
LV
ID
IW
TL
CA
SV
RO
NO
KO
PL
JA
HI
EL
UK
VI
HU
TH
TR
FA
AF
MS
GA
IS
LA
NE
SQ